Kas tad ir mākslas terapija?
Mākslas terapijas mērķis ir izmantot radošo procesu, lai palīdzētu klientam atklāt pašizpausmes spēku, un caur to rast iespēju ieskatīties savas apziņas un bezapziņas attālākajos nostūros.
Mākslas radīšana un novērtēšana tiek izmantota, lai palīdzētu klientam izprast emocijas, atklāt pašapziņu, tikt galā ar stresu, paaugstināt pašpārliecinātību un uzlabot sociālās prasmes.
Mākslas terapijas ietvaros tiek izmantotas tādas tehnikas, kā:
- Darbs ar dažāda veida krāsām (akvarelis, guaša, tuša)
- Zīmēšana
- Darbs ar sensorajiem materiāliem
- Gleznošana
- Skulptūru veidošana
- Darbošanās ar mālu
- Kolāžas, 3D materiāli
Kad mākslas terapija var palīdzēt?
Apzināties sevi, iepazīt sevi, pieņemt sevi, pārvarēt grūti izturamas emocijas – šie ir daži no galvenajiem uzdevumiem, ko palīdz veikt mākslas terapija. Tāpat tā var palīdzēt arī situācijās, kad jūties iestrēdzis.
Mākslas terapija strādā ar cilvēka pamatproblēmu ietekmējošiem faktoriem (viņa domāšanu, jūtām, uzvedību un dzīves veidu u.c.). Tā palīdz mācīties analizēt situāciju, pieņemt lēmumus un risināt problēmsituācijas.
Te daži no gadījumiem, kad mākslas terapija var nākt talkā:
- Ar vecuma pārejas posmiem saistītas grūtības
- Trauksme
- Depresija
- Ēšanas traucējumi
- Emocionālas grūtības
- Ģimenes vai attiecību problēmas
- Psiholoģiski simptomi kā medicīnisku saslimšanu blakus efekts
- Pēctraumatiskā stresa sindroms
- Psihosociālas problēmas
- Stress
Mākslas terapijas burvība
Tā ir iespēja izdzīvot savus iekšējos pārdzīvojumus radošā veidā un savienoties ar saviem resursiem, atvērties un kļūt par savas dzīves noteicēju. Tā ir iespēja strādāt ar grūtām tēmām ne tik nomācošā veidā.
Mākslas terapija var būt piemērotiem jebkura vecuma cilvēkiem dažādās dzīves situācijās, un sniegt ilgtermiņa efektu. Balstoties uz pētījumiem, mākslas terapija var veicināt uzlabojumus šādos dzīves aspektos:
- Garastāvoklis
- Emocionālās izpausmes
- Reakcija sarežģītās situācijās
- Paštēls un pašvērtējums
- Autonomija un patstāvība
- Komunikācijas prasmes un sabiedriskums
- Ieskats un sapratne par jūtu, domu un rīcības paterniem
- Garīgā modrība
- Dzīves kvalitāte
Kā tas notiek?
- Pirms-mākslas radīšanas posms. Terapeits var uzdot klientam jautājumus, lai noskaidrotu klienta tā brīža sajūtas. Klients var izrunāt jebkuras domas, emocijas un notikumus, kas pieredzēti laikā kopš pēdējās vizītes. Ļoti iespējams, Tu kopā ar terapeitu noteiksi sesijas mērķi, kā arī nolemsiet par izmantojamo metodi un materiāliem.
- Mākslas radīšana. Klients veido savu mākslas darbu, un terapeits veic novērojumus visa procesa laikā, kā arī pieraksta šo to, ja nepieciešams. Taču neuztraucies – tas viss notiek nemanāmi un Tavam radošajam procesam netraucēs. Ja kādā brīdī sastapsies ar grūtībām – terapeits Tev palīdzēs tās atrisināt un atkal nodoties mākslai.
- Pēc-mākslas radīšanas process. Šis posms sastāv no sarunām par mākslas darbu, ko esi izveidojis. Mākslas terapeits Tev uzdos dažādus jautājumus, galvenokārt atvērtus, lai pēc iespējas vairāk gūtu priekšstatu par Tavu iekšējo stāvokli. Iespējams, ka terapeits pastāstīs par saviem novērojumiem, un uz tā balstīsies jūsu sarunas par Tavām domām un sajūtām.
Ko ņemt vērā?
Tev nav jābūt māksliniekam! Lai izbaudītu mākslas terapijas sniegtos augļus, Tev nav jābūt pieredzējušam māksliniekam vai dzimušam ar talantu. Mākslas terapija ir piemērota jebkuram cilvēkam neatkarīgi no sagatavotības. Tā ir viena no šī terapijas veida burvībām.
Tas nav tas pats, kas mākslas nodarbība! Kamēr mākslas nodarbībās fokuss ir uz konkrētas tehnikas izkopšanu vai konkrēta gala produkta izveidošanu, mākslas terapija ir daudz vairāk vērsta uz iekšējo pieredzi un pārdzīvojumiem. Tas ļauj klientam fokusēties uz savu uztveri, iztēli un sajūtām. Mākslas terapijas klienti tiek iedrošināti veidot mākslu, kas daudz vairāk izpauž viņu iekšējo pasauli nevis to, ko redzam sev apkārt ārpasaule.
Mākslas terapija var nebūt piemērota visiem. Lai arī augsts radošuma līmenis un mākslinieciskās spējas nav priekšnoteikums veiksmīgai mākslas terapijai, pieaugušajiem, kuri ir ļoti kritiski un skeptiski pret savu mākslas izpausmi, šie aizspriedumi var traucēt veiksmīgam terapijas procesam.