Biežāk uzdotie jautājumi

Vienas sesijas ilgums bērnam ir 45 minūtes, bet pieaugušajam – 60 minūtes.

Sesija noris 1 reizi nedēļā – šāda regularitāte palīdz veiksmīgāk tuvoties uzstādītajiem mērķiem. Izņēmuma gadījumos ir iespējams vienoties par citu grafiku.

Maksa par vienu sesiju ir 45Eur.

Visbiežāk apmaksa notiek ar rēķina palīdzību – es izrakstu rēķinu un to nosūtu Tev, lai vari veikt apmaksu.

Ir iespējams norēķināties arī skaidrā naudā – tādā gadījumā pretī izsniedzu stingrās uzskaites kvīti.

Esmu atvērta dažādiem komunikācijas ceļiem – ar mani var sazināties gan zvanot, gan rakstot sms vai Whatsapp, tāpat arī e-pastā. 

Neraizējies, ja uzreiz neatbildu – visdrīzāk tajā brīdī norit sesija, un es noteikti ar Tevi sazināšos, tiklīdz atbrīvošos.

Pirmkārt – terapija palīdz uzlabot savas dzīves kvalitāti, un ikvienam no mums noteikti ir aspekti, kuros varam veikt izmaiņas, lai šos uzlabojumus veicinātu.

Otrkārt – ja esi nonācis līdz domai par terapiju, tad tam noteikti ir kāds iemesls. Sevis meklējumi, attiecību problēmas, pārdzīvojumi un traumatiskas pieredzes – varu būt blakus šajos un vēl daudzos citos gadījumos. 

Ja māc šaubas, noteikti sazinies ar mani, un kopīgi varēsim vienoties par piemērotāko terapijas metodi un izstrādāt rīcības plānu.

Ar bērniem vienmēr ir mazliet vienkāršāk – ir konkrēta grūtība, uz kuru koncentrējamies, un tā sāk mainīties vai mazināties. Piemēram, mazinās trauksme un bailes, bērns jūtas drošāks un pārliecinātāks par sevi, kļūst atvērtāks pret citiem, sevišķi attiecībās ar vecākiem. Bērniem vēl nav uzkrāta liela dzīves bagāža, tāpēc viņos pārmaiņas pamanāmas ātrāk.

Runājot par pieaugušajiem, protams, arī ir izmaiņas, pēc kurām lūkojamies, kad sākam domāt par progresu. Visbiežāk terapijas ietekmē parādās vai palielinās spēja:

• reflektēt par sevi;
• apzināties sevi un savas vajadzības;
• atpazīt emocijas un dažādos trigerus;
• atdalīties no situācijas;
• uzņemties atbildību par savu dzīvi;
• noticēt saviem spēkiem; ietekmēt savas dzīves plūdumu;
• veidot integrētu stāstījumu par sevi, vairs nekoncentrējoties uz pārdzīvojumiem, bet iekļaujot tos kā vienlīdzīgu daļu starp pārējiem notikumiem;
• rast saikni ar saviem resursiem.

Tāpat, samazinās:

• emocionālās bedres un laika posms, ko tajās pavadi;
• aktuālās problēmas ietekme uz cilvēku;
• iekšējie konflikti;
• bezpalīdzības sajūta.

Dod sev laiku!

Lai runātu par dziļām un sāpīgām tēmām, ir vajadzīgs laiks, lai izveidotos uz uzticību balstītas attiecības klienta un terapeita starpā. Ir svarīgi dot sev šo laiku, runāt, tajā brīdī, kad esi gatavs. Terapeitiskā telpa ir vieta, kur tiek runāts arī par ļoti grūtām tēmām, taču tas noteikti nav jādara pirmajās sesijās, ja to nevēlies. Tas jau ir liels solis, ka esi ieradies!

Tāpat, tas var būt atsevišķs sarunu temats – kāpēc es neesmu gatavs vai nevēlos par to runāt?

Klientam tiek nodrošināta pilnīga konfidencialitāte. Taču jāņem vērā, ka situācijās, kad terapeits jūt, ka draud briesmas Tavai vai kāda cita cilvēka veselībai vai dzīvībai, viņa uzdevums ir iesaistīt nepieciešamo palīdzību.

Tāpat arī ir labi zināt, ka katram terapeitam ir supervizors, ar ko tiek apspriestas konkrētas situācijas. Tas tiek darīts, lai nodrošinātu terapijas kvalitāti, taču supervizoram netiek izpaustas nekādas detaļas par klienta personību.

Terapijas telpa ir vieta, kur klients var būt pilnīgā drošībā un brīvs no raizēm par to, ka viņa teiktais varētu tikt izpausts.

Mākslas terapeits ir ārstniecības persona, kas ir ieguvusi maģistra grādu veselības aprūpē un mākslas terapeita profesionālo kvalifikāciju ar specializāciju vienā no mākslas veidiem (vizuāli plastiskā māksla, deja un kustība, mūzika, drāma)